Iznākuši Jaunās Derības apokrifi “Barnabas vēstules” un “Pētera evaņģēlijs. Pētera apokalipse”

Latvijas Bībeles biedrība laidusi klajā divus jaunus Jaunās Derības apokrifu izdevumus “Barnabas vēstule” un “Pētera evaņģēlijs. Pētera apokalipse”, kuri tika svinīgi atvērti, piedaloties LU rektoram Indriķim Muižniekam, prorektorei humanitāro un izglītības zinātņu jomā Inai Druvietei, LU bibliotēkas direktorei Ivetai Gudakovskai. Indriķis Muižnieks, LU rektors: “Domu un ideju kvintesence, kas saglabājusies cauri diviem gadu tūkstošiem, liecina, kā tapis kristietības kanons. Tā ir iespēja lasīt seno tekstu autoru neortodoksālās domas. Lieliski, ka teksts nav adaptēts, bet tulkots no oriģinālvalodas. Nopietns ieguldījums, nopietni zinātniskie komentāri.”


Ina Druviete, LU prorektore: “Kristīgie teksti vienmēr bijuši viens no latviešu valodas attīstības avotiem.” Izdevumi tapuši ciešā sadarbībā ar LU Teoloģijas fakultāti, jo apokrifus tulkojuši Dace Balode, LU Teoloģijas fakultātes dekāne, Jānis Rudzītis-Neimanis, LU Teoloģijas fakultātes docents, un Ņikita Andrejevs, LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūras students. 2014. gadā Bībeles biedrība izdeva populāro Toma evaņģēliju, un šie divi izdevumi turpina pirmkristiešu tekstu latviskojumu izdošanu. Par iespēju turpināt iesākto darbu paldies jāsaka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas, jo tā daļēji finansiāli atbalstījusi šo izdevumu tapšanu. Pavisam pasaulē zināmi vairāki desmiti Jaunās Derības apokrifu, un Latvijas Bībeles biedrība nākotnē plāno turpināt to tulkošanas darbu.

“Barnabas vēstule” ir Jaunās Derības sarakstīšanas laikā tapis teksts, kas bija iekļauts vienā no pazīstamākajiem seno kristiešu manuskriptiem “Codex Sinaiticus” (4. gs.) līdzās kanoniskajiem tekstiem. Šajā tekstā atspoguļoti agrīnās kristietības jūdu strāvojuma priekšstati par Svēto Rakstu nozīmi. Tekstā izmantota alegorijas metode, lai atklātu apslēpto nozīmi klasiskiem Jūdu Bībeles (Vecās Derības) sižetiem. “Pētera evaņģēlijs” un “Pētera apokalipse” ir vieni no senākajiem un populārākajiem 2. gadsimtā tapušajiem pirmkristietības darbiem, kuri neiekļuva Jaunās Derības kanonā. Pēc manuskriptu atrašanas 19. gs. beigās Akhmīmā (Ēģiptē) šis teksts atkal kļuva zināms. “Pētera evaņģēlijs” piedāvā alternatīvu Kristus ciešanu stāstu un augšāmcelšanās aprakstu, bet “Pētera apokalipse” ir senākais kristiešu darbs, kas satur plašāku elles atainojumu.


Jānis Rudzītis-Neimanis, LU Teoloģijas fakultātes docents: ““Pētera apokalipses” elles aprakstu var uztvert kā absurdas antīkas fantāzijas, taču mūsdienās šādas lietas jau var redzēt dažos Austrumu video, kur tiek mēģināts realizēt dzīvē kaut ko no šīm šausmām.”

0 0
Feed