Dievnama vēsture

Luterāņu draudze Daugavpilī izveidojās jau pēc reformācijas, bet līdz pat 19. gadsimtam luterticīgajiem pilsētā nebija pastāvīgas pulcēšanās vietas – luterāņu diasporu apkalpoja piepilsētas draudžu mācītāji. Laika gaitā luterticīgo skaits pilsētā palielinājās – tie galvenokārt bija vācu amatnieki, cietokšņa garnizona virsnieki, kā arī pilsētas iedzīvotāji. Saglabājušās liecības, ka 1834. gadā Krievijas cara Nikolaja I Daugavpils apmeklējuma laikā, cimdu meistars Gotfrīds Dibels iesniedzis caram lūgumu atļaut dibināt luterāņu draudzi un saņēmis ķeizariskās augstības piekrišanu. Par draudzes dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1835. gada 22. jūlijs, un draudzes pirmais mācītājs bijis K.J. Fukss. Tā bija vāciska luterāņu draudze. Tajā pašā gadā Krievijas caram Nikolajam tika iesniegts lūgums atļaut pilsētā celt luterāņu dievnamu. Pēc atļaujas piešķiršanas dievkalpojumiem tika pielāgota kāda Daugavpils cietokšņa teritorijā esoša ēka. Ar laiku dievkalpojuma telpas cietoksnī kļuva par šaurām, un 1868. gadā tika uzcelts jauns koka dievnams, pie kura tika piebūvēta arī skolas telpa. Nav zināms, kādi apstākļi draudzei neļāva realizēt akadēmiķa Franča Šustera 1863. gadā izstrādāto mūra baznīcas projektu.

Tomēr, pilsētai augot, turpināja palielināties arī draudze (1863. gadā 9,8 % Daugavpils apriņķa iedzīvotāju bija luterticīgie), un radās vajadzība pēc plašāka dievnama. 1872. gadā aizsākās līdzekļu vākšana dievnama celtniecībai. 1890. gada 3. jūlijā Krievijas Iekšlietu ministrijas Garīgo lietu departamenta vicedirektors nosūtīja lūgumu Vitebskas guberņas gubernatoram atļaut Daugavpils luterāņu draudzei iegādāties 800 kvadrātasu ze­mes jaunas mūra baznīcas celtniecībai. Draudze ieguva gruntsgabalu Jaunbūves rajonā, samaksājot 5 rubļus par zemes kvadrātasi. 1892. gadā no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem tika savākti 18 000 rubļu un Daugavpils luterāņu draudze, kurā bija 3000 locekļu, mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā uzsāka dievnama celtniecību. Baznīcas būvplāna izstrāde tika uzticēta vācbaltu arhitektam un mākslas vēsturniekam Vilhelmam Neimanim, kurš laikā no 1879. līdz 1895. gadam pildīja Daugavpils pilsētas arhitekta pienākumus. 1891. gada rudenī tika iemūrēts celtnes pamatakmens, bet jau 1893. gada 31. oktobrī jauno dievnamu svinīgi iesvētīja. Tas ieguva lielā reformatora Mārtiņa Lutera vārdu. Kopumā būve izmaksāja 54 000 rubļu.

Lasīt vairāk: http://www.lcb.lv/baznickalns/?lv/daugavpils-marti...

PASĀKUMI

ĪSCEĻI