<<Jūs esat Manas avis, Manas ganību avis, un es emu jūsu Dievs>> Ec. 34:31

Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles draudze

M. Lutera draudze pieder pie Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Daugavpils prāvesta iecirkņa un draudzes baznīca ir Daugavpils diecēzes bīskapa sēdeklis. Luterāņu draudze pilsētā pastāv jau kopš Reformācijas laika. Izejot cauri dažādiem – uzplaukuma un posta – laikiem un politiskajām varām, draudze joprojām pastāv un nes Kristīgo vēsti pilsētā.

Mūsu misija – vārdos un darbos pasludināt Dieva mīlestību, kas ir atklājusies Jēzū Kristū. Jēzus ir sacījis: “Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” (Jņ 20:22) Ar šiem vārdiem Kristus nodibināja savu Baznīcu un sūtīja to pa visu pasauli, lai caur Baznīcas kalpošanu pasaulē turpinātos Jēzus vārdi un darbi. “Ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1Jņ 4:11)

Šobrīd draudzē ir 198 draudzes locekļi. Draudzē darbojas Svētdienas skola, Bībeles studijas, Dāmu komiteja un altārkopšanas grupa. Draudzi pārvalda draudzes padome 7 cilvēku sastāvā.Par mūsu draudzes locekli var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, izejot LELB noteikto kārtību – Kristības un Iesvētības. Pāriet jeb konvertēties mūsu draudzē no citas konfesijas var, izejot Iesvētes mācību. Pārejot no citas LELB draudzes, jāuzrāda Kristību vai Iesvētību apliecība.

Kas ir draudze?

Draudze ir Dieva izredzēti, aicināti un sapulcēti cilvēki, kuri savā ticībā vēlas sekot Dieva aicinājumam Jēzū Kristū, kas izteikts Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos. Draudze apvieno kristiešus, kuri ir kristīti Trīsvienīgā Dieva (Tēva un Dēla un Svētā Gara) vārdā.

Kas ir LELB draudze?

Draudze ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mazākā vienība. LELB ir 288 draudzes. Draudzi dibina un sastāda Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā kristītas un iesvētītas pilngadīgas personas, kas ir Latvijas Republikas iedzīvotāji.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir uzticīga Jēzus Kristus darbam un pastāv, lai pasludinātu evaņģēliju par grēku piedošanu un jauno dzīvi Kristū. LELB mācītāji un draudžu locekļi jūs aicina uzzināt vairāk par Kristus evaņģēliju un Viņa nāves un augšāmcelšanās nozīmi visiem cilvēkiem. Sekojot Kristus piemēram, kurš dziedināja slimos un iežēlojās par nabagajiem un apspiestajiem, LELB veic arī diakonisku kalpošanu slimiem, nabagiem un tiem, kuri dzīvo bez cerības.

Baznīca nav tikai ēka pilsētas vai pagasta centrā. Baznīca ir Kristus izvēlēts un Viņa paša radīts pestīšanas darba turpinātājs pasaulē. LELB arhibīskaps Jānis Vanags saka: “Ja mēs tā padomājam, Jēzus varēja uzrakstīt, piemēram, grāmatu, lai visi lasa. Bet, cik zināms, Viņš pats neko nav rakstījis. Tā vietā Viņš sapulcināja savus mācekļus, mācīja viņus, deva tiem Svēto Garu un, aizejot debesīs, atstāja viņus par savu miesu Zemes virsū – rokām, kājām, muti, acīm un ausīm. Tāpēc arī Baznīcu Svētajos Rakstos dēvē par Kristus miesu. Tanī ziņā Baznīca ir pavisam kaut kas cits nekā tikai ēka – dievnams ir tikai vieta, kur Baznīcai pulcēties un darīt to, ko Kristus ir aicinājis darīt.”

Kas ir luterāņi?

1517. gadā doktors Mārtiņš Luters publiskoja 95 tēzes par tālaika baznīcas praktizēto grēku atlaidu tirgošanas praksi. Sekojot savai pārliecībai, Luters vērsās pie baznīcas vadības ar nodomu norādīt uz tās padoto rīcību, kas nesaskan ar Svēto Rakstu mācību. Turpmāko notikumu virkne baznīcā iesāka reformāciju, kuras rezultātā mainījās ne tikai ticības izpratne un baznīca, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūra kopumā.

Reformācija jeb reformu kustība 16. gadsimtā aptvēra visu Rietumu Baznīcu, novedot to pie sašķelšanās Romas Katoļu un Protestantu daļās. Protestantismā Reformācija diezgan ātri pēc tās iesākšanās attīstījās divos galvenajos virzienos – luteriskajā un reformātu formā. Luteriskā reformācija galvenokārt izplatījās Vācijā, Eiropas Ziemeļos un Baltijas valstīs. Latvija, kā jau ilgstoši vācu kultūras ietekmes zeme, nonāca luteriskās reformācijas un luterāņu baznīcas sfērā ļoti drīz pēc reformācijas sākšanās Vācijā. Pirmās luterāņu draudzes te izveidojās 1521. gadā Sv. Pētera baznīcā Andreja Knopkena vadībā un 1522. gadā Sv. Jēkaba baznīcā Silvestra Tegetmeijera vadībā, kuri abi kļuva par Rīgas un visas Livonijas pirmajiem evaņģēliskajiem mācītājiem. Reformācijas svētkus jeb Ticības atjaunošanas dienu baznīca svin 31. oktobrī – dienā pirms Visu svēto dienas.

Lutera pienesums ir ļoti būtisks visai Rietumu Kristietībai un īpaši jau baznīcām, kuras nes viņa vārdu. Neizdzēšams Lutera atstātais mantojums ir tas, ka viņš atjaunoja un nostiprināja Kristīgajai Baznīcai fundamentāli svarīgus uzskatus – ka cilvēcei ir ārkārtīgi vajadzīga pestīšana, ko nodrošināt var vienīgi Dieva žēlastība, ka cilvēki tiek glābti Kristus taisnības dēļ un ka būt kristietim nozīmē mīlēt Dievu pāri pār visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Vissvarīgākais no Lutera mantotais princips – Svēto Rakstu interpretāciju nekad nedrīkst sajaukt ar pašiem Rakstiem un Bībeles lasīšanā, mācīšanā un sprediķošanā centrā vienmēr ir jāpatur Kristus un Viņa evaņģēlijs.

Svētdienas skola

Draudzē tiek organizētas nodarbības bērniem jeb Svētdienas skola. Tā notiek katru svētdienu dievkalpojuma laikā no plkst.10:00 līdz aptuveni 11:30 draudzes mājā. Svētdienas skolā gaidīts ir ikviens bērniņš, neatkarīgi no draudzes piederības. Nodarbībās bērni apgūst Kristīgās ticības pamatus caur rotaļām, radošiem darbiem, dziesmām un stāstiem. Kad bērns ir paaudzies, vecāki vai pats bērns var izlemt par pievienošanos draudzei, izejot ievetību mācību kursu. Vairāk informācijas par nodarbībām jautā Svētdienas skolas skolotajai Vitai (tel.25606104) vai atnākot uz kādu svētdienas nodarbību.

PASĀKUMI

ĪSCEĻI